e-pilepsy

Jaunas ārstēšanas iespējas. Sazinies ar mums un atbrīvojies no lēkmēm.

Par e-pilepsy projektu

E-PILEPSY ir Eiropas mēroga projekts, kura galvenais mērķis ir uzlabot informētību un sniegt informāciju par operācijas iespējamību epilepsijas ārstēšanai dažādās valstīs. Epilepsijas operācija ir izstrādāta ārstēšanas metode cilvēkiem, kuriem ir rezistence pret fokālās epilepsijas medikamentiem

Par e-pilepsy

Kas ir epilepsija?

Mums visiem var būt krampju lēkmes, un apmēram viens no divdesmit cilvēkiem savas dzīves laikā piedzīvos lēkmi. Tomēr dažiem cilvēkiem kavējuma un uzbudinājuma līdzsvars smadzenēs ir izjaukts,kas rada atkārtotas lēkmes. Šiem traucējumiem var būt dažādi cēloņi…

Epilepsija

Kas ir epilepsijas operācija?

Visizplatītākā šāda veida smadzeņu operācija ir rezektīvā smadzeņu operācija. Rezektīvā ķirurģiskā epilepsijas ārstēšana tiek izmantota, lai izņemtu to smadzeņu daļu, kas rada epilepsijas lēkmes, kas nozīmē to, ka to iespējams pielietot tikai cilvēkiem, kam lēkmes sākas vienā smadzeņu daļā. To sauc par fokālo epilepsiju.

Epilepsijas ķirurģiska ārstēšana

Eiropas Veselības un Patērētāju tiesību aizsardzības aģentūras finansēts projekts

Par projektu

E-PILEPSY ir Paneiropas projekts, kura galvenais mērķis ir uzlabot informētību un ķirurģiskās ārstēšanas pieejamību epilepsijas slimniekiem dažādās valstīs.

Epilepsijas ķirurģiska ārstēšana ir apstiprināta ārstēšana cilvēkiem ar pret zālēm rezistentu fokālo epilepsiju. Tomēr joprojām pastāv informētības trūkums ārstu un pacientu vidū par potenciālajiem kandidātiem un epilepsijas ķirurģiskas ārstēšanas iespējamajiem ieguvumiem.

E-PILEPSY projekta ietvaros ir izveidots konsorcijs ar 13 centriem kā iesaistītajiem partneriem, un vēl piecpadsmit sadarbības centriem šī projekta vadīšanai. Galvenais gaidāmais šī projekta rezultāts ir palielināt to Eiropas bērnu un pieaugušo skaitu un proporciju, kas tikuši izārstēti no rezistentās epilepsijas, uzlabojot optimālas ķirurģiskas epilepsijas ārstēšanas nodrošināšanu visā Eiropā.

E-PILEPSY aspekti ietver:

  • uzlabotu piekļuvi informācijai
  • veicinātu nosūtīšanu uz pārbaudi
  • novērtējuma rīku uzlabošanu
  • Izmeklējumu analizēšanas uzlabošanu, kā arī epilepsijas ķirurģiskas ārstēšanas nepieciešamības novērtēšanā iesaistītā personāla apmācību dažādās iestādēs.

Kas ir epilepsija?

Mums visiem var būt kāda lēkme, un aptuveni 1 no 20 cilvēkiem dzīves laikā pārdzīvos epilepsijas lēkmi. Tomēr dažiem cilvēkiem kavējuma un uzbudinājuma līdzsvars smadzenēs ir izjaukts, kas rada atkārtotas lēkmes, vai arī līdzsvars ir izjaukts vienā smadzeņu daļā, kas izraisa atkārtotas fokālās epilepsijas lēkmes.

Šos traucējumus var izraisīt dažādi iemesli, ieskaitot:

  • Ģenētiskais mantojums
  • Kādas smadzeņu daļas bojājums jau kopš dzimšanas
  • Galvas trauma, insults vai smadzeņu infekcija
  • Nepietiekama smadzeņu daļas attīstība, ko izraisījis smadzeņu audzējs vai noteikti medikamenti/alkohols.

Epilepsija nav nemaz tik reti sastopama – 1 no 30 cilvēkiem attīstīsies epilepsija, bet jebkurā laikā, mazāk nekā 1 no 100 cilvēkiem ir epilepsija, jo daudzi izārstējas. Apmēram trešdaļa epilepsijas pacientu nelieto pretepilepsijas medikamentus. Šiem cilvēkiem ir nepieciešama cita veida ārstēšana

Kas ir krampju lēkmes?

Smadzenes ir sarežģīts orgāns, kas sastāv no vairāk nekā 100 miljardiem savstarpēji savienotu nervu šūnu, kas apstrādā un saglabā informāciju. Šis nervu šūnu tīkls veido mūsu domas un emocijas, kontrolē mūsu kustības un uztver apkārtējo vidi.

Nervu šūnām ir galvenais ķermenis ar atzariem, ko sauc par dendrītiem, kas uztver noteiktas ķimikālijas, un projicējošās šķiedras, ko sauc par aksoniem. Kad nervu šūna ir pietiekami “uzbudināta”, tā sūta elektrisko impulsu pa aksonu, kā rezultātā noteiktos terminālos tiek atbrīvotas ķīmiskas vielas, un šīs vielas var uzbudināt citas nervu šūnas vai arī darboties, lai novērstu (ierobežotu) citu nervu šūnu uzbudināšanos.

Ja smadzenēs notiktu tikai uzbudināšanās, tad visas nervu šūnas sāktu nosūtīt impulsus reizē, kas izraisītu ko līdzīgu “elektriskai vētrai”. Ja smadzenēs notiktu pārlieka ierobežošana, tad tās beigtu darboties. Tādēļ smadzeņu darbības nodrošināšanai ir nepieciešams smalks līdzsvars starp ierobežošanu un uzbudināšanu.

Lēkmes laikā šis līdzsvars tiek izjaukts, kā rezultātā ir pārlieks uzbudinājums un rodas “elektriskā vētra”. Tas var notikt vienā smadzeņu daļā, ko sauc par fokālo lēkmi, vai arī visās smadzenēs, ko sauc par vispārīgo lēkmi. Ja elektriskā vētra notiek vienā smadzeņu daļā, tā var izplesties uz citām smadzeņu daļām. Lēkmes veids ir atkarīgs no tā, kur tā sākusies un cik tālu un ātri tā izplatās.

Piemēram, lēkme, kas sākusies par rokas kustībām atbildīgā smadzeņu daļā, var sākties ar rokas raustīšanos, bet līdz ar lēkmes izplatīšanos, raustīšanās var pāriet arī uz pārējām ekstremitātēm un cilvēks zaudē samaņu. Ja lēkme sākas par emocijām atbildīgā smadzeņu daļā, tad cilvēkam var rasties pēkšņas, spēcīgas bailes, un līdz ar elektriskās vētras izplatību cilvēks var zaudēt izpratni par apkārtējo vidi.

Lielākoties epilepsijas lēkmes ilgst mazāk par pāris minūtēm, un pēc tam var būt apgrūtināta smadzeņu darbība līdz stundas ceturksnim, kad cilvēks jūtas apjucis un dezorientēts

Kas ir epilepsijas operācija?

Ja pretepilepsijas medikamenti nekontrolē epilepsijas lēkmes, tad var būt jādomā ar smadzeņu ķirurģiju.

Visizplatītākā šāda veida smadzeņu operācija ir rezektīvā smadzeņu operācija. Rezektīvā epilepsijas ķirurģiskā ārstēšana tiek pielietota, lai izņemtu to smadzeņu daļu, kas izraisa lēkmes. Tas nozīmē, ka to iespējams pielietot tikai tiem cilvēkiem, kam krampji sākas vienā smadzeņu zonā. Ja krampji sākas tikai vienā smadzeņu zonā, tad to sauc par fokālo epilepsiju.

Pastāv trīs veidu rezektīvā ķirurģiskā ārstēšana, kas tiek veikta dažādās smadzeņu daļās, atkarībā no tā, kur sākas lēkmes. Dažas ķirurģiskās manipulācijas galvenokārt ietver bojāto audu izņemšanu, kas redzami MR, to sauc par lezionektomiju. Cita veida ķirurģiskās manipulācijas ietver lielāku smadzeņu daļu. Tās var ietvert visas vai lielāko daļu no vienas smadzeņu daivas. Smadzenes ir sadalītas četrās pa pāriem savienotās daļās:

  1. Pieres
  2. Paura
  3. Pakauša
  4. Deniņu daivās

Deniņu daivas ķirurģija

Pazīstamākais rezektīvās smadzeņu ķirurģiskās ārstēšanas veids pieaugušiem epilepsijas pacientiem tiek veikts deniņu daivā. Deniņu daiva atrodas abās smadzeņu pusēs nedaudz virs auss. Tai ir nozīmīga loma valodas, dzirdes un atmiņas veidošanā, un daudziem cilvēkiem, kas cieš no deniņu daivas epilepsijas, galvenokārt ir arī atmiņas problēmas.

Deniņu daivas rezekcija nozīmē to, ka tiek izņemti jeb izgriezti deniņu daivas audi, lai izņemtu lēkmju perēkli. Visbiežāk ir ietekmēta deniņu daivas priekšējā daļa un deniņu daivas dziļā un mediālā daļa. Dziļajās daļās atrodas struktūra, ko sauc hipokamps, kas ir iesaistīta atmiņu veidošanā.

Deniņu daivas rezekcijas veikšanai ir nepieciešams atsegt smadzeņu daļu, šo procedūru sauc par kraniotomiju. Pēc tam, kad pacients ir aizmidzis zem vispārējās narkozes, ķirurgs veic iegriezumu skalpā, noņem daļu kaula un atbīda atpakaļ daļu no smadzeņu garozas. Tādējādi tiek iegūts atvērums, kurā ķirurgs ievada speciālus instrumentus smadzeņu audu izņemšanai. Tiek izmantoti arī ķirurģiskie mikroskopi, lai ķirurgs varētu redzēt attiecīgo smadzeņu daļu palielinājumā. Ķirurgs izmanto pirms operācijas periodā, kā arī operācijas laikā iegūto informāciju, lai noteiktu pareizo ceļu uz attiecīgo deniņu daivas daļu. Pēc smadzeņu audu izņemšanas, smadzeņu garoza un kauls tiek atkal ievietots atpakaļ, un skalpam tiek uzliktas šuves vai skavas.

Citas ķirurģiskās procedūras

Cits ķirurģiskās iejaukšanās veids ir smadzeņu stimulatoru implantēšana. Pašlaik smadzenēs ievietojamie stimulatori vēl ir izpētes procesā. Kopumā tos varētu pielietot cilvēkiem, kam nav iespējams veikt rezektīvo ķirurģiju. Dziļā smadzeņu stimulācija (DzSS) ir ķirurģiska operācija, kuras  laikā noteiktās smadzeņu daļās tiek implantēti pievadi, kas nodrošina kontrolētu elektrisko stimulāciju. Atsevišķiem cilvēkiem šī procedūra var samazināt lēkmju intensitāti.

Tomēr daudz plašāk tiek izmantoti klejotājnerva stimulatori. Tās ir nelielas ierīces, kas līdzīgas sirds stimulatoriem, kas tiek implantētas zem ādas zem kreisā atslēgas kaula. Tā tiek savienota ar klejotājnervu kakla kreisajā pusē. Šī ierīce periodiski stimulē klejotājnervu, lai samazinātu lēkmju biežumu un intensitāti.

Kad tiek apsvērta ķirurģiska ārstēšana?

Pirms ir iespējams pateikt, vai smadzeņu ķirurģija ir iespējama, pastāv vairāki faktori, kas jāņem vērā.

Ķirurģiju var apsvērt, ja:

  • Ir izmēģināti vairāki pretepilepsijas medikamenti, kas nav snieguši gaidītos rezultātus
  • Lēkmes sākas vienā smadzeņu daļā
  • Šī smadzeņu daļa ir pieejama ķirurģiskām manipulācijām, un to iespējams izņemt, nebojājot svarīgās funkcijas – valodu, spēku un redzi
  • Pastāv saprātīgas cerības uz lēkmju neatkārtošanos pēc ķirurģiskas ārstēšanas.

Dažreiz epilepsiju izraisa kādas strukturālas smadzeņu problēmas. Tās varbūt ir pastāvējušas jau kopš dzimšanas un parādās vēlāk dzīves laikā epilepsijas lēkmju veidā, vai arī var rasties arī vēlāk dzīves laikā pēc kāda smadzeņu savainojuma – traumas, insulta, audzēja vai infekcijas. Ja izmeklējumu rezultāti parāda, ka lēkmes rodas no šīs konkrētās smadzeņu zonas, tad ķirurģiska ārstēšana var būt laba izvēle.

Apmēram 1 no 5 cilvēkiem, kas cieš no lēkmēm, kas rodas vienā smadzeņu daļā, ir normāli MR smadzeņu attēlveidošanas rezultāti. Ja visi pārējie izmeklējumi norāda uz to pašu smadzeņu zonu, tad ir iespējams veikt ķirurģisku ārstēšanu. Bieži vien ir nepieciešams veikt papildu izmeklējumus, ieskaitot smadzeņu attēlveidošanas izmeklējumus, vai EEG izmeklējumus. Dažiem cilvēkiem var būt nepieciešams veikt EEG izmeklējumus tieši no smadzenēm. Šādi izmeklējumi var palīdzēt, ja ir aizdomas, ka lēkmes izraisa vispārīgā smadzeņu daļa, bet ir nepieciešama sīkāka informācija, kur īsti lēkmes var sākties. Tos sauc par intrakraniāliem EEG izmeklējumiem.

Dažiem bērniem agrīnā vecumā ar vienā MR skenēšanas pusē redzamu nenormālību nosūtījums izvērtēšanai var tikt veikts pirms pilnīga divu pretepilepsijas medikamentu izmēģinājuma.

Ķirurģiska ārstēšana var būt piemērota arī dažiem citiem cilvēkiem, kam epilepsija ir saistīta ar vienas puses iedzimtu vājumu (hemiplēģiju).

Kā tiek izvērtēta pacienta piemērotība?

Pēc nosūtīšanas uz epilepsijas ķirurģijā specializēto centru, pacientam tiks veikta sākotnējā konsultācija, kam sekos pilna izmeklēšana. Tā ietvers vairākus dažādu veidu EEG izmeklējumus, parasti, lai dokumentētu lēkmes, kā arī vairāku veidu skenēšanas izmeklējumus, lai varētu atrast par lēkmēm atbildīgo smadzeņu daļu. Pacientiem tiks veikta arī pilna mācīšanās prasmju izvērtēšana, kas arī var ietvert papildu skenēšanu. Tas nepieciešams, lai noteiktu, vai pacientam ir problēmas ar atmiņu, runu vai mācīšanos, kā arī, vai ķirurģiska manipulācija varētu negatīvi ietekmēt kādu no šīm jomām. Pacientam var būt nepieciešama arī vizīte pie psihiatra, lai noteiktu, uz ko var cerēt pēc ķirurģiskas ārstēšanas, kā arī, lai noteiktu, vai pacientam var būt kādas problēmas ar garastāvokļa maiņām.

Pēc tam visa epilepsijas ķirurģijas komanda apspriež izmeklējumu rezultātus, lai noteiktu, vai ķirurģiju iespējams droši veikt, neizraisot citas problēmas. Pēc tam komanda tiksies ar pacientu un viņa(-s) ģimeni, lai izskaidrotu izmeklējumu rezultātus, iespējamo operāciju, iespējamos ieguvumus, kā arī iespējamos riskus. Tad pacientam un/vai viņa(-s) ģimenei būs jāizlemj, vai viņi vēlas veikt ķirurģisku ārstēšanu.

Kā darbojas ķirurģiska epilepsijas ārstēšana

Kā darbojas ķirurģiska epilepsijas ārstēšana

  1. Izņemot “bojāto” smadzeņu audu daļu
  2. Izņemot “bojātās” smadzeņu audu daļas savienojumu uz citām smadzeņu daļām
  3. Implantējot elektrisko stimulatoru kas ar elektroniskiem impulsiem samazina “bojātās” smadzeņu audu daļas uzbudināmību.

Blakusefekti

Viens no epilepsijas ķirurģiskas ārstēšanas blakusefektiem deniņu daivā var būt atmiņas pavājināšanās. Tas, cik ļoti tas ietekmē pacientu, ir atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, vai jau pastāv ievērojami ar hipokampu saistīti bojājumi, un cik laba ir atmiņa pirms ķirurģiskas ārstēšanas. Pēc ķirurģiskas ārstēšanas dažiem cilvēkiem var rasties grūtības atrast pareizos vārdus vai arī var būt garastāvokļa svārstības. Ir ļoti svarīgi saprast, kam šie blakusefekti varētu izpausties, lai varētu  konsultēt šos pacientus pirms tie izlemj par ķirurģisku ārstēšanu. Ķirurģiskas ārstēšanas riski ir jāizsver pret turpmāku nekontrolētu lēkmju radītajiem riskiem

Ir svarīgi saprast, ka epilepsijas ārstēšana ķirurģiskā ceļā ne vienmēr garantē pilnīgu izārstēšanos. Patiesībā, kopumā apmēram tikai puse ķirurģiski ārstēto cilvēku pēc tam baudīs dzīvi bez epilepsijas lēkmēm. Veikto pētījumu rezultāti parāda, ka tas ir ļoti atkarīgs arī no tā, no kurienes lēkmes rodas, un vai smadzeņu MR izmeklējumos ir skaidri redzami lēkmes izraisošie bojātie audi, kurus iespējams pilnībā izņemt.

Deniņu daivas epilepsijas gadījumā, it īpaši, ja ir hipokampa rētošanās, līdz pat divām trešdaļām pacientu var baudīt pilnīgu epilepsijas lēkmju pāriešanu pēc ķirurģiskas ārstēšanas.

ATTĒLS ar smadzeņu MR attēlu ar kreiso hipokampa sklerozi (dzeltenā bultiņa). Kreisajā pusē hipokamps izskatās mazāks un gaišāks nekā labajā pusē.

Smadzenes sastāv no 100 miljardiem nervu šūnu ar triljoniem savienojumu. Lēkmes var rasties no nelielas smadzeņu daļas, bet ar šiem daudzajiem savienojumiem tās var izplatīties uz citām smadzeņu daļām, un beigās arī uz visām smadzenēm.

Epilepsijas ķirurģiska ārstēšana darbojas identificējot galveno zonu, kurā rodas lēkmes, un izņemot šo audu zonu (ņemot vērā, ka tas nerada draudus svarīgām funkcijām, piemēram, runa un kustības). To sauc par “ārstējošo, rezektīvo ķirurģiju”

Rezektīvā ķirurģija ne vienmēr ir veiksmīga, jo ne vienmēr ir iespējams lokalizēt, kur īsti lēkmes rodas, vai arī pēc vienas smadzeņu audu daļas izņemšanas lēkmes var sākt rasties citā daļā. Dažreiz nav iespējams izņemt to daļu, kurā rodas lēkmes, jo tā ir svarīga smadzeņu funkcionēšanai.

Tad ķirurgs var izlemt pārgriezt savienojumus, pa kuriem lēkme izplatās (“subpiālā transsekcija”). Parasti gan šī operācija nav tik veiksmīga.

Kas ir jāņem vērā

Ja lēkmes rodas no vairākām smadzeņu zonām (multifokālās lēkmes) vai no smadzenēm kopumā (vispārīgās lēkmes), tad rezektīvā ķirurģiskā ārstēšana parasti nav iespējama. Tā vietā ķirurģiskās manipulācijas tiek izmantotas, lai uzlabotu vai samazinātu lēkmju izpausmes vai rašanos, ar daudz mazākām cerībām uz lēkmju novēršanu.

Otrs biežāk sastopamais epilepsijas veids pieaugušajiem ir pieres daivas epilepsija. Pieres daivas ir lielākās smadzeņu daivas un dažas no svarīgākajām pieres daivu funkcijām ir ķermeņa motorisko funkciju kontrole, ieskaitot runu un īstermiņa atmiņu, kā arī uzmanību. Dažas no pieres daivu funkcijām joprojām nav pilnībā izpētītas, un tās piedalās daudz sarežģītākās cilvēka uzvedības un emociju funkcijās. It īpaši gadījumos, kad MR rezultāti neuzrāda bojātus audus, ķirurģiskai priekšējās daivas ārstēšanai bieži vien ir nepieciešams izvietot intrakraniālius EEG elektrodus uz smadzenēm un/vai iekšā. Šie elektrodi tiek izvietoti operācijas laikā, un pēc tam pacients ierodas epilepsijas novērošanas vietā, lai savienotu tos ar EEG iekārtu un reģistrētu lēkmes.

ATTĒLS; priekšējās pieres daivas epilepsija, redzami vairāki dziļie elektrodi, kas ievietoti, lai redzētu, kur sākas lēkmes. EEG izsekošana parāda lēkmes sākumu no mediālās pieres daivas. Bultiņa norāda vietu, kur ir reģistrēt lēkme.

Attēls: kreisās pieres daivas epilepsija. Attēlā redzama pacienta MR datorizēta rekonstrukcija, ar izceltu kreiso pieres daivu. Labajā pusē ir redzamas tā paša pacienta smadzenes pēc elektrodu tīkla izvietošanas smadzenēs, lai noteiktu lēkmes sākumu un svarīgākās funkcijas.

Pēc ķirurģiskas ārstēšanas

Dzīve bez lēkmēm var prasīt kādus pielāgojumus, ne tikai pašam pacientam, bet arī apkārtējiem. Ģimenēm un pacientiem, kas izvēlējušies ķirurģisku ārstēšanu, var būt nepieciešams papildu atbalsts, lai pielāgotos. Vismaz vēl kādu laika periodu būs jālieto medikamenti, un nav garantijas, ka atradināšanās būs veiksmīga. Apmēram 50% pacientu var atradināties no medikamentu lietošanas pēc ķirurģiskas ārstēšanas, ja tiem vairs nav lēkmju.